Bilde no arhīva

Prognoze vai pareģojums vai futuroloģija

Šim ierakstam nav nekāda sakara ar foto – vienkārši es mīlu kolekcionēt visādus pareģojumus.  Nu un ja mūža pietiek, tad paskatīties kurš un cik ir pareģotspējīgs. Kam var ticēt un kam arī nē.

Folderis

Vai bez jūsu paša, ir vēl kāds cilvēks, kurš zin, kurā vietā datorā kādas bildes stāv? Vai ir cilvēks, kurš spēs atrast bildi jūsu nekrologam?

Bilde no arhīva

Izvēle

Uz pasaules ir divu veidu fotogrāfi: vieni, kuri savas domas izteikšanai fotogrāfē realitāti, otri – kuri šo realitāti mēģina uzkonstruēt. Pirmajā gadījumā fotogrāfs darbojas kā operators, otrajā gadījumā – kā režisors-inscenētājs.
Nedaudz atstatu no abām grupām stav kāda visai jocīga grupa – portretu fotogrāfi, kuri savā darbā liek savam modelim pozēt (tēlot), cenšoties noķert to brīdi,kad modelis parāda savu īsto raksturu (t.i. netēlo).
Bet runājot par abām lielajām grupām – pirmo pārstāv fotožurnālisti, kuriem ir visai stingras prasības pret fotogrāfējamo realitāti (labi zināmi ir stāsti par to, ka žurnālists, tikai labu gribēdams, ir mēģinājis kaut ko pielabot realitātē un kā tas viņam ir beidzies), otro grupu pārstāv studijas fotogrāfi, reklāmas un modes (fashion) fotogrāfi, ļaudis, kas bildē klusās dabas, fotogrāfē katalogiem, internetveikaliem utt.

Dabiski,ka professionālam fotogrāfam jāprot bildēt gan viens, gan otrs, gan  trešais, tomer pamatizvēle katram sava.

Un mani vienmēr izbrīna to otro (režisoru) lieluma mānija, kas liek cilvēkam domāt, ka viņš nu spēs izdomāt labāku sižetu, smalkāku kompozīciju, atrast labāku ideju nekā Lielais Režisors. Vai arī tā ir tāda roku nolaišana, apziņa, ka nekad neko līdzīgu, kā to, ko var sastapt dabā, adekvāti nenofotogrāfēsi, tādēļ labāk nemaz nesākt.

Paldies!

Par jaukajiem apsveikumiem vārda dienā! Andris.

Bilde no arhīva

Blogs

ir visai dīvains pasākums: vari pāris mēnešu neko nerakastīt, bet lasītāji tomēr atrodas un viss notiek.

Valzivis

Vecos laikos viss bija skaidrs, kas un kā šajā pasaulē notiek. Bija bruņurupucis, uz tā trīs valzivis un virsū zeme uz kuras tad arī viss notika.
Bet tad parādījās Arhimeds ar savu sviru un brēcieniem pēc atbalsta punkta, Ņūtons ar ābolu groziņu, Einšteins no patentu biroja un, mūsulaikos, Stīvens Hawkings ar visiem saviem mellajiem caurumiem. Un ļaudis ir pārstājuši saprast kā pasaule ir iekārtota.

Bilde no arhīva [Kam mūsu laikos viegli?]

Bremenē, pie Rātsnama,gluži tāpat kā Rīgā, atrodas Rolanda statuja .

Televīzijas vajadzībām, laiku pa laikam, pats Rātslaukums un skulptūra prasās tikt  nofilmēta. Parasti šādiem darbiņiem izmanto pacēlājus, krānus un citādus devaisus, lai kameru paceltu augšā, pavērstu vajadzīgajā virzienā, iekadreētu un iezūmētu tā, kā vajag.

Nekad nebija ienācis prātā, ka tas ir tik smalks darbs.