Bilde no arhīva

Stambula, 2007. gads.

Instruments

Viens no divdesmitā gadsimta izcilākajiem fotogrāfiem Anrī Kartjē Bressons [Henri Cartier-Bresson] un viņa kamera.
Mūsu laikos fotogrāfi-iesācēji lauž šķēpus forumos par to, kura tad nu kamera ir labāka, kurai ātrāks autofokuss, labāka ekspozīcijas automātika, kuram objektīvam ir augstāka izšķirtspēja un labāka stabilizācija. Un kad attiecīgā kamera un objektīvs ir nopirkti, fotogrāfētāji sāk rādīt savas bildes. Kādas tās ir, to jau mēs paši redzam…

Un, gribot negribot, piezogas doma, ka tāda fotogrāfija kā Bressonam, mūsu laikos vairs nevienam nav vajadzīga. Ka tāda fotogrāfija ir nogrimusi pagātnē, tāpat kā kameras bez automātikas, Tessar objektīvi, prasme eksponēt vai, teiksim, iestādīt asumu kadrā, neizmantojot autofokusu.

Bilde no arhīva

Šis vīrs skotu svārciņos vāca ziedojumus Rietumjorkšīras pilsētā Līdsā. Visa priekšnesuma laikā viņš tika rūpīgi novērots.

Lights Off

Parasti visās attēlu apstrādes programmās ir daudz dažādu interfeisa elementu, kas izvietoti ap fotogrāfiju un tie, nereti, traucē uztvert pašu fotogrāfiju.

Lightroom ir realizēts režīms, kas ļauj fotogrāfa uzmanību koncentrēt tikai uz attēlu, bez traucējošiem elementiem: Lights Dim [pieklusināt gaismas] un Lights Off [atslēgt gaismas]. Starp režīmiem var pārslēgties ar taustiņa L palīdzību.

Nospiežot taustiņu L (pārejot Lights Dim režīmā) visi programmas interfeisa elementi tiek padarīti tumši un mazkontrastaini, ļaujot koncentrēties tikai uz apstrādājamo attēlu.

Vēlreiz nospiežot L Lightroom pāriet Lights Off režīmā un viss programmas logs tiek padarīts tumšs, atstājot uz ekrāna tikai fotogrāfiju.

Nospiežot L trešo reizi, Lightroom pāriet Lights On (normālā) režīmā.

Gan Lights Off, gan, īpaši, Lights Dim režīmā, iespējams turpināt attēla apstrādi, sevišķi ērti tas ir pie kadrēšanas, lai sānu logi u.c. elementi netraucētu novērtēt kadru.  Režīmus iespējams pārslēgt arī ar attiecīgām komandām:
Window – Lights Out – Lights On
Window – Lights Out – Lights Dim
Window – Lights Out – Lights Off

Bilde no arhīva

Itāļi mīl ārišķības. Un ikdienas sardzes maiņa pie Iekšlietu ministrijas Romā notiek ar tādu pašu vērienu, kā pie mums militārā parāde 18. novembrī. Vienīgi salūta nav.

Lightroom regulatori

Tradicionāli, Adobe piedāvā vairākas metodes ar kurām var panākt vienu un to pašu efektu, Lightroom šajā ziņā nav izņēmums.

Lightroom moduļos ir liels daudzums regulatoru [slider] (Develop modulī vien to ir vairāk nekā 50), ar kuriem regulē dažādus attēla parametrus. Šoreiz apskatīsim kā strādāt ar šiem regulatoriem un  izvēlēties to regulēšanas metodi, kura, katrā konkrētā gadījumā, ir ērtāka vai liekas intuitīvi saprotamāka.

Parasti apstrādes parametrus iestāda ar regulatoru palīdzību, mēģinot ar peli trāpīt uz indikatora un tad velkot to vienā vai otrā virzienā.

Vēl viens regulēšanas režīms ir pārvietot kursoru pār skaitliskās vērtības lauku – šajā gadījumā kursors pārvēršas par divvirzienu bultiņu,  kuru pārvietojot pa horizontāli, mainās vērtība (un, attiecīgi, arī regulatora stāvoklis). Šis paņēmiens ir gandrīz tāds pats, kā bīdot regulatoru, tomēr regulēšanas raksturlīkne ir nedaudz savādāka.

Brīdī, kad regulators ir aktivizēts (uzraksts kļūst spožāks par pārējiem), ar kursora (bultiņu) taustiņiem (up–arrow, down-arrow) ir iespējams mainīt vērtību, papildus turot piespiestu Shift, vērtības izmaiņas solis kļūst lielāks t.i. lietojot up-arrow, vērtība mainās 1..2..3, bet turot piespiestuup-arrow + Shift – 1..10..20.

Tāpat iespējams regulēšanas vērtību ierakstīt attiecīgajā lauciņā. Tas, protams, ir vieglākais veids, ja vērtība ir zināma.

Regulēšanas precizitāte lielā mērā ir atkarīga arī no sānu loga platuma, jo platāks ir logs, jo garāks kļūst panelī novietotais regulators, līdz ar to palielinot regulēšanas soli un precizitāti.

Lai veicas!

“Digitālā fotogrāfija ar Adobe Photoshop Lightroom”

Andris

Bilde no arhīva

Jennera virsotnē pie Königssee, Bavārijā, 2008. gada 2. maijā.

Maija sākums, viss zied un plaukst, bet kaut kādu 1800 m augstumā vēl ir ziema. Patiesībā mēs gribējām uzbraukt līdz Hitlera mītnei Berhtesgādenē, bet arī tur sniegs vēl nebija nokusis un ceļš bija slēgts.

Poor man’s HDR

Šodien vēl viena metode kā apstrādāt fotogrāfijas ar augstu kontrastu, ar lielu dinamisko diapazonu, neizmantojot HDR.
Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, sākam ar ļoti kontrastainu oriģinālo attēlu

Lightroom izveidojam divas virtuālās kopijas un noregulējam tā, lai vienā būtu izstrādātas detaļas gaismās, bet otrā – ēnās.

Abas kopijas atveram Photoshop un apvienojam slāņos. Kadru, kurā ir detalizācija ēnās, nosaucam par Lighter, jo tas ir gaišāks, savukārt otru slāni – Darker. Lighter izvēlamies kā apakšējo, bet Darker, kā augšējo slāni.

Pārslēdzamies uz Lighter, un nokopējam to (Ctrl+A un Ctrl+C). Pārslēdzamies uz Darker, izveidojam slāņa masku (Layer – Layer Mask – Reveal All). Pārslēdzamies uz maskas režīmu (Alt+Click slāņa maskā).

Iekopējam Lighter kā Darker slāņa masku (Ctrl+V).

Pārslēdzamies uz Darker un aktivizējam slāņa masku vēlreiz.

Redzam, ka kontrasts ir izlīdzināts, bet bilde ir zaudējusi asumu un dzīvīgumu, tādēļ pamēģināsim slāņa masku nedaudz izpludināt. Ar Gausian Blur padarām masku neasāku.

Pa kreisi redzams mūsu kadrs pirms Blur, pa labi – pēc.

Masku papildus iespējams piekoriģēt ar Levels.

Ar Layer – Flatten Image apvienojam slāņus un, ja nepieciešams, precizējam tonālo diapazonu, kontrastu un krāsu līdzsvaru.

Gatavs!

Lai veicas!

Andris

Bilde no arhīva

HDR bez HDR

Šoreiz ne par HDR, bet gan par problēmu, kas ir HDR pamatā.
Problēma parasti ir pārāk lielas spilgtuma līmeņu atšķirības kadrā. Bet tādi sižeti, kur patiešām bez HDR nekādi nevar iztikt, ir pietiekoši reti. Teiksim, astrofotogrāfijā HDR’am varētu būt noiets. Bet parasti fotogrāfijā šis spilgtuma līmeņu diapazons ir krietni mazāks un daudzos gadījumos to var pilnīgi korekti “izvilkt” no RAW faila, nelietojot nekādas rafinēti-ezotēriskas metodes, precīzi iestādot tonālo diapazonu un regulējot kontrastu, izmantojot tonālo līkni [Curves].

Bet šodien vēl kāda, reti lietota metode. Ņemsim tipisku piemēru, kur spilgtuma līmeņi ievērojami atšķiras, un kādai no attēla daļām ekspozīcija nav pareiza.

Atveram mūsu failu Lightroom un izveidojam divas virtuālas kopijas.

Vienā noregulējam ekspozīciju tā, lai normāli izgaismotas būtu attēla ēnas, bet otrai – tā lai viss būtu kārtībā ar gaismām. Šajā gadījumā es izmantoju RAW failu, bet to pašu operāciju var veikt arī ar JPEG vai TIFF failu, tiesa gan, tur rezultāts būs nedaudz vājāks.

Nākošais solis ir abas virtuālās kopijas iesaukt Photoshop kā atsevišķus slāņus. Ja sistēmā ir instalēts Photoshop CS4, tad Lightroom ļauj šo operāciju veikt ar vienu komandu: Photo – Edit In – Open as Layers in Photoshop. Izmantojot CS3, nāksies abus failus atvērt Photoshop un ar komandu File – Scripts – Load Files into Stack, iegūt to pašu rezultātu. Rezultātā iegūstam divas kadra versijas, katru savā slānī.

Nākošais solis ir iezīmēt abus slāņus un pārvērst tos par Smart Object.

Uz ekrāna nekas nemainās – slāņi ir apvienoti, bet redzams ir tikai augšējais slānis. Tagad atliek tikai noteikt kā slāņi savstarpēji iedarbosies: Photoshop piedāvā daudz dažādu veidu komandā Stack Mode.

Mūsu gadījumā nepieciešams atrast vidējo starp abiem kadriem, tāpēc izvēlamies komandu Mean, kas abus slāņus saliek kopā.
Un te ir rezultāts.

Pēc tam Smart Object ar komandu Rasterize pārvērš par normāli apstrādājumu grafisku attēlu un veic tālāko apstrādi.

Panākumus, izmantojot šo metodi, nosaka tas, kādas ekspozīcijas vērtības bija ieregulētas abās virtuālajās kopijās, iespējams, ka ar pirmo piegājienu rezultāts nebūs pilnīgi apmierinošs un nāksies paeksperimentēt.

Ekspozīciju skaits nav ierobežots, iespējams savienot vairākas virtuālās kopijas, kā arī izmantot kadrus ar dažādām ekspozīcijām. Tur ir iespēja strādāt un mēģināt!

Lai veicas!

Andris