Hollywood style #54

Kopš RAW konvertorā un Photoshop CS4 parādījās regulators Vibrance (sīkāk par Vibrance var izlasīt šeit), mazkrāsainu bilžu taisīšana ir kluvuši par modes lietu gan fotogrāfijā, gan kino. Te kādu laiku atpakaļ TV5 rādīja ļoti mazkrāsainu filmu “Likvidācija”, kura faktiski bija melnbalta, tikai maršala Žukova ordeņu lentītes, sarkanos karogu u.c. varēja saskatīt kā drusku iekrāsotus. Parasti tomēr apstrādei izvēlas kaut ko vidēju starp normālām krāsām un melnbaltu.

Ka jau teicu, tad mazkrāsainas bildes ir kļuvušas par modes lietu un, piemēram, uz kādas “Sestdienas” vāka bija pat divas bildes ar vienādu (vienkāršu) apstrādi ar pretenzijām uz Holivudas stilu:

Patiesībā šis Holivudas stils #54 (cipars ir grābts no gaisa, jo, kā jau teicu iepriekšējā rakstā, Holivudas stilu skaits varētu būt arī lielāks par simtu), ir pietiekami sarežģīts.

Hollywood style #73

Tāpat kā citās lietās, tā arī fotogrāfiju apstrādē ir sava mode. Ja, piemēram, apģērbu mode nāk no Itālijas, tulpju mode – no Holandes, tad fotogrāfiju apstrādes mode nāk no kino, t.i no Holivudas. Katrai filmai ir savs krāsu apstrādes stils, režisori un krāsu iestādītāji cenšas, lai viņu krāsu & toņu  salikums būtu kaut kas tāds, kādu nav lietojuši citi. Tieši tas pats ir arī ar tiem ļaudīm, kas taisa filmu plakātus – arī tie sacenšas savā starpā, kurš tad nu uztaisīs efektīgāku bildi. Par izejas materiālu tiek ņemts filmas kadrs, tad pie bildes piestrādā mākslinieku komanda, lai bilde iznāktu  izteikti lecīga un, lai naivais skatītājs to noteikti ievērotu. Un pēdējais šajā ķēdītē ir fotogrāfs – viņš ir saskatījies plakātus, iespējams, ka pat redzējis filmu un viņa apziņā (vai zemapziņā) iespiežas redzētais krāsu/toņu risinājums. Un kad lieta nonāk līdz fotogrāfēšanai un apstrādei, tad šis, modernais, apstrādes variants tiek realizēts.

Lai nevajadzētu ilgi domāt, attiecīgajam fotogrāfijas apstrādes stilam tiek piešķirts nosaukums Hollywood style. Un tā nu iznāk, ka pēc katras filmas iznākšanass parādās jauns Holivudas stils. Gandrīz vai prasītos numurēt, lai nesajuktu šajos stilos.

Daži turpmākie bloga ieraksti būs par  t.s. Holivudas efektiem. Sāksim ar pavisam vienkāršām lietām, vēlāk apskatīsim sarežģītākus trikus.

Panorāma [Auto Blend Layers III]

Panorāmas fotogrāfija tiek likta kopā no vairākām ekspozīcijām un parasti sanāk kaut kāda plata un zema (vai šaura un gara), kuru nevar nekā normāli apskatīt, jo uz ekrāna tā neietilpst, arī drukātā veidā ar to ir grūti tikt galā, jo normālā rāmī tā neietilpst.

Šoreiz runāsim par panorāmas fotogrāfiju, kurai, iespējams, pareizāks nosaukums būtu mozaīkas fotogrāfija.

Lai tētiņam un māmiņai un…

Lai kā arī negribētos to atzīt, bet vasara ir cauri un, reizē ar rudens iestāšanos, nāk virsū arī skolas laiks. Arī Digitalguru atsāk aktīvo kursu sezonu. Kādi ir konkrētie kursi un semināri, kādos laikos tas viss notiek – par to var izlasīt Digitalguru mājas lapā.
Es šoreiz gribētu pastāstīt kā notiek kursi un atbildēt uz jautājumiem, ko bieži uzdod mūsu pasniedzējiem vai administratoriem.

HDR for Dummies

Vēl viens paņēmiens kā izlīdzināt ekspozīciju, šoreiz kā action, lai nekas nebūtu jādara pašam.

HDR faniem – rezultāti

Nedēļa pagājusi un tagad testa rezultāti.

#1. Īstais, klasiskais HDR, kas iegūts apvienojot 14 kadrus un pēc tam pārveidots par 16-bitu failu, izmantojot Local Adaptation.

Stabi [Auto Align Layers]

Šoreiz par pilsētas fotogrāfa citu sāpi – par stabiem. Pilsēta ir pilna ar visādiem stabiem un, bieži vien, lai kā arī meklētu izdevīgāko uzņemšanas vietu, tāpat kāds stabs rēgosies kadrā.

Pat šādā bildē, tas bērzs ir traucējošs elements, kas dala kadru uz pusēm, tādēļ būtu labi to kociņu kaut kādā veidā dabūt laukā no kadra.Ar klonēšanu, acīmredzami, šeit cauri netikt.

HDR faniem

Interese par HDR ir vienkārši neaprakstāma. Katru dienu search engine ienes blogā ļaudis, kuri interesējas par HDR. Bet ja kaut viens būtu interesējies par to, kā iztaisīt normalu bildi!

HDR faniem piedāvāju konkursu: zemāk ir izvietotas piecas bildes, kuras ir taisītas dažādās tehnikās, bet tikai viena ir HDR bilde, kas likta kopā no 14 RAW failiem.

Digital Noise [Smart Object Stack Modes II]

Digitālais troksnis rodas kameras nepilnību dēļ, kad blakus esošie pikseļi, kuriem būtu jābūt ar vienādu vērtību, tādi tomēr nav. Troksnis ir atkarīgs no kamerā iestādītās ISO vērtības – jo augstāka jūtība, jo vairāk trokšņu. Un ja mēs fotogrāfējam ar ISO 50..100, tad problēmu parasti nav, bet, ceļot jūtību, reizēm bilde kļūst vispār nebaudāma.

Bet fotogrāfa praksē tomēr nākas reizēm izmantot augstāku jūtību, jo citādi bildes nebūs vispār. Un šajā gadījumā, nākas trokšņus kaut kādā veidā slāpēt.

Tūristu filtrs [Smart Object Stack Modes]

Pilsētas fotogrāfa mūžu saīsina trīs lietas – tūristi, stabi un vadi. Lai kurā vietā fotogrāfs arī nemēģinātu bildēt, visticamāk, ka tur priekšā būs kāds japāņu tūrists ar ziepjutrauku. Bet ja gadās trāpīties vietā, kur tūristu vai vienkārši garāmgājēju nav, tad tur arī nav ko fotogrāfēt. Pārapdzīvotība, globalizācija un lētās aviokompānijas.

Izņēmums varētu būt tie bildētāji, kas iecienījuši “mello” fotogrāfiju (krieviski – “černuha”) – tie, kas bildē pažobeles, miskastes, bomžus, spļaujamtraukus, nobrauktus kaķus u.c. Vispār jau mellā fotogrāfija radās kā protests pret boļševiku (vai buržuju) uztiepto parādes fotogrāfiju, kur viss bija skaists, spožs un pareizs. Un tagad, lai “palielinātu dramatismu”, radītu “patiesu sociālo atmosfēru”, fotogrāfi masveidā producē vecus šķūnīšus, nenojauktas fabrikas un atkritumu izgāztuves. No turienes arī lielā interese par lomogrāfiju, HDR un citām fotogrāfijas izkropļošanas metodēm. Ja ieejam mūsu fotosaitos, tad redzam, ka šis stils ir tīri dzīvs.Vienīgi tie, kuri vēl joprojām strādā šajā žanrā, nav pamanījuši, ka mellā fotogrāfija vairs nav modē. Gadus divdesmit, vismaz. Bet tas tā. Pārejam pie lietas.