Šis blogs turpmāk uzturēts vairs netiks, kaut arī dzēšana vai slēgšana tam nedraud. Savukārt lightroom.lv būs apkopots ievērojami vairāk informācijas par Lightroom, tāpat tiks publicēti apstrādes padomi un viss pārējais, ko varēja atrast šeit un kas likās interesants lasītājiem.

Pagaidām jaunizveidotā lapa ir diezgan askētiska, tomēr plāni ir lieli un, esot pietiekošai atsaucībai, tā var izaugt par fotogrāfiem visai noderīgu un interesantu resursu.

Andris

Zinu pat cilvēku, kurš nomainīja četras (!!!) sistēmas, jo no kamerām nenāaca laukā bildes pareizās krāsās.

Vispār jau grūti iedomāties vēl absurdāku apgalvojumu, jo tāda lietas kā “gatava bilde” dabā nepastāv. “Gatavās bildes” apoloģētiem varētu palūgt nodefinēt kas tad  īsti tā tāda ir un viņi nonāktu ļoti neveiklā situācijā.

Nerunāsim par fotogrāfēšanu JPEG, par kameras autofokusu, automātisko ekspozīciju, automātisko baltā balansu un t.s. radošajiem režīmiem – tie visi ir japāņu inženieru izgudroti algoritmi un fotogrāfs tos vienkārši izmanto. Tie, kuriem ir priekšstats par minētajām funkcijām, to labi apzinās, tie, kuriem nav – tie ir pārliecināti, ka viņi paši kaut ko nosaka un ka bildes iegūšanas procesā ir kaut kāds viņu nopelns.

Sāksim ar tādu viegli saprotamu piemēru- ar 12 megapikseļu (3000 x 4000 pix) uzņemtu kadru. Lai noskaidrotu vai tad nu ir iznākusi tā “gatavā bilde”, to vajag, kā minimums, apskatīties uz monitora ekrāna. Bet lai apskatītos, bilde ir iepriekš jāapstrādā – jāmaina bildes izmēri, jo vēl nav izgudrots tāds monitors uz kura šo bildi (aptuvenais izmērs 1 x 1.5 m) varētu pilnībā apskatīt. Te rodas jautājums: kam uzdot bildes samazināšanu, lai tā ietilptu uz ekrāna? Varianti ir divi – pašam kontrolēt situāciju vai uzticēt kādam japāņu algoritmam. Neapstrādātāji, protams, teiks, ka priekšroka dodama algoritmam, jo samazināt pašam pēc viņu teorijas skaitās nāves grēks.

Tas bija pats vienkāršākais no visiem apstrādes veidiem. Savukāart, ja fotogrāfētājs nes bildes drukāt uz laboratoriju, tad viņš, protams,savas bildes neapstrādā, bet gan uztic to zemas kvalifikācijas operatoram, kas krāsu korekciju u.c  izdarīs viņa vietā. Turklāt operaators arī nokadrēs 3:4 malu attiecību atbilstoši fotopapīra standartam 2:3. Toties fotogrāfs varēs sist sev pie krūts un apgalvot, ka viņš bildes neapstrādā. Un taisnība jau vien viņam būs, jo to paša fotogrāfa vietā izdara citi cilvēki. Un ja, gadījumā, bilde būs nepieciešama izstādīšanai internetā, publicēšanai avīzē, elektroniskai prezentācijai, izdrukai uz tintes printera noteiktā izmērā, demonstrēšanai TV utt. fotogrāfiju apstrādās šā vai tā. Cilvēki, kuri prot to darīt.

Bet tas fotogrāfs, kuram par apstrādi ir visai miglains priekšstats, vai nav tāda vispār, varēs izvirzīt savu teoriju par apstrādes kaitīgumu.

Astoņas klases nodarbības ietvers teorētisko daļu, dalībnieku darbu analīzi, kā arī datorapstrādi un izdruku. Savukārt, četras praktiskās nodarbības paredzētas fotogrāfēšanas iemaņu pilnveidošanai dažādos apstākļos gan telpās, gan ārpus tām.

________________________________________________________
Arī šogad ir iespēja apmeklēt dabas fotogrāfijas meistarklasi, kas izveidota sadarbībā ar dabas fotogrāfu Andri Eglīti. Fotogrāfs iepazīstinās ar dabas foto veidošanas radošajām un tehniskajām iespējām, kā arī dalīsies pieredzē dažādas tematikas dabas fotogrāfiju uzņemšanā. Kursa laikā paredzētas diskusijas, dalībnieku darbu analīze, kā arī aktīva fotografēšana.

Nodarbības sāksies 14. septembrī, notiks otrdienās no 18:30 līdz 20:45. Būs arī praktiska fotografēšana dabā.

________________________________________________________

Praktiskais fotokurss Tehnikums pie Valda Ošiņa no 22.septembra.
Nereti jaunās spoguļkameras iespējas paliek neizmantotas, bildes nesanāk, un šķiet, ka fotoaparāts jāatgriež veikalā… Varbūt visu vēl var mainīt? Varbūt iespējams fotografēt ne tikai automātiskajā režīmā? Kursa laikā iemācīsieties novērtēt sava fotoaparāta iespējas, lai sekmīgi un apzināti uzņemtu kvalitatīvus attēlus.

Vairāk informācijas Digitalguru.lv sadaļā Fotokursi.

Otrā grupa ir tie ļautiņi,kuriem jukšanas punkts ir tāds pats kā Auseklim – visu pārvērst latviešu valodā, ignorējot (nezinot)ne  tehnikas vēsturi, ne svešvārdu vārdnīcu; jo tehniskie termini tiek veidoti uz grieķi-latīņu valodu bāzes un mums tāpēc ir telefons, fotoaparāts, elektrība un ģenētika. Labi, ka sacēlās sašutuma vētra un kāda jaunekļa fiksā ideja par “attēlņēmi” ļāva mums saglabāt fotoaparātus un mēs nesaucamies par attēlņēmja mašīnistiem.Bet objektīvs, kuru lielākajā daļā eiropas valodu, sauc par TRANSFOKATORU (objektīvu ar maināmu fokura attālumu) cik man zināms, ir izgudrots 1935. gadā un sakarā ar to, ka tāda konstrukcija bija baigi dārga, tika izmantota pārsvarā kinokamerās. Kaut gan 70..80 gados tehnoloģija ieceļoja arī amatieru kamerās : tas kloķītis tad arī ir tas, ar ko maina objektīva fokusa attālumu un, piemēram, kinematogrāfijā tas nesaucas  ne “zooms”, ne “tālummainis” (kas vispār apzīmē pavisam citādu iekārtu – tie ir tādi ratiņi, kas pārvietojas uz alumīnija cauruļu stieņiem, uz ratiņiem atradas kamera un operators un šāda konstrukcija bija paredzēta sarežģītu panorāmu veidošanai.) Visāda veida tālummaiņus, kas nebūt nav līdzīgi “tālummainim” var apskatīt šeit.

http://amsotec.com/products.html

Savukārt tas, ko viņi domā par lēcu esam, patiesībā latviski saucas par objektīvu.

http://basedigitalphotography.com

Super trokšņu redukcija – izstrādātāji apgalvo, ka ar Lightroom iebūvēto trokšņu redukciju atkritīs jebkāda nepioeciešamība pēc kādas ārējas trokšņu slāpēšanas programmas. Trokšņu redukcija stradā visā iespējamajā ISO diapazonā.
Paaugstināta ātrdarbība salīdzinājumā ar iepriekšējām versijām.
Pieaugot kameru skaitam, ar kurām var uzņemt video, rodas vajadzība šos video failus izlādēt no atmiņas kartes un organizēt. Lightroom 3 piedāvā atbilstošus instrumentus.
Iespēja fotogrāfijām pievienot teksta vai grafisko ūdenszīmi, ar iespēju variēt atrašanās vietu, izmērus vai caurspīdību.
Izmainīts un uzlabots importa dialoga interfeiss.
Perspektīvas korekcija.
Vairāk iespēju darbam ar attēla izdrukām, elastīgāks drukas interfeiss.
Objektīvu korekcija, iespēja koriģēt ģeometriskos kropļojumus, hromatiskās aberācijas un vinjetēšanos.
Integrācija ar Flickr – iespēja ielādēt fotogrāfijas no Lightroom tieši Flickr, savukārt Flickr komentāri tūlīt ir redzami Lightroom.
Uzlabots slaidšovs, ar iespēju eksportēt to pat augstas izšķiršanas video režīmā.
Fotogrāfēšana tieši datorā, pēc slēdža nospiešanas fotogrāfija ir redzama uz datora ekrāna. Tiesa gan, šī iespēja nav pieejama visām kamerām.
Iespēja imitēt filmas graudu.

Kā jau teicu, tad pirmajā brīdī visas iespējas izskatās tiešām iespaidīgas. Kaut gan, patiesībā, ir tikai divas vērtīgas un patiešām vajadzīgas lietas – importa interfeiss un ātrdarbība. Pārējais – nu tā, atkarībā no katra konkrēta fotogrāfa darba cikla.

Paldies!
Gatis Gerkis
Mob.:26498366

P.S. Ja kādam ir gali pie kaimiņiem (leišiem, igauņiem, krieviem), tad padodiet ziņu arī šiem. Smags gadījums – palikt bez darbarīkiem.

Pirmais bija mēģinājums filmu pēc attīstīšanas izkrāsot. Tas bija neiedomājami darbietilpīgs roku darbs, tādēļ tā izmantojums bija visai ierobežots.  Kino pirmais komerciāli izmantotais krāsainais process bija britu Kinemacolor, bet kā nākošais bija Technicolor. Labs skaidrojums par Technicolor ir pieejams šeit. Pamēģināsim imitēt šo efektu.

Vienkāršāk izsakoties Technicolor bija divkrāsains, krāsas veidojās no sarkanā un zaļā, zilās krāsas nebija vispār. Tādēļ pats primitīvākais veids kā iegūt Technicolor līdzīgas bildes ir izsaukt Channel Mixer (kā komandu vai korekcijas slāni) un novākt zilo krāsu kanālu – Output Channel = Blue, Blue = 0%, Green = 80%. Un iegūstam apmēram šādu rezultātu:

Technicolor krāsu precīzai imitēšanai jālieto nedaudz sarežģītākas metodes, jo jāņem vērā, tajos gados izmantotajai negatatīvajai filmai bija pavisam citi parametri  nekā mūsdienu filmām. Bet kā parasti, sākam ar oriģinālo attēlu:

Technicolor filma bija neasāka (tas saistīts ar to, ka kadra izmērs bija mazāks, nepilnības filmu kontaktkopēšanā u.c.) Tādēļ padarīsim oriģinālo attēlu nedaudz mīkstāku. Šim nolūkam izmantosim metodi, kura jau šeit ir aprakstīta: High Pass softening. Nokopējam oriģinālu jaunā slānī, izmantojam filtru High Pass ar parametru 12 pix. Šim slānim pārklāšanās režīmu izvēlamies Soft Light ar caurspīdību 50%.

Padarīsim oriģinālo bildi vēl drusku sliktāku, mīkstinot krāsas: pārslēdzamies uz Background slāni, ar Ctrl+J izveidojam kopiju un ar filtru Gaussian Blur = 5 pix. padarām slāni neasu.

Tā kā šajā reizē strādājam tikai ar krāsu, tad pārklāšanās režīmu izvēlamies  Color ar caurspīdību 50% (šie procenti ir tikai aptuvenās vērtības, vēlāk tās var tikt koriģētas).

Un tagad esam gatavi iegūt Technicolor krāsas: izveidojam korekcijas slāni Channel Mixer,Output Channel=Blue, Green=100%, Blue=0%.

Krāsas esam ieguvuši, bet kontrasts ir par mazu, tādēļ izmantosim kādu, nedaudz eksotisku metodi, lai paaugstinātu kontrastu. Šim nolūkam izmantosim Black & White korekcijas slāni. Preset = High Contrast Red Filter.

Pārklāšanās režīms – Luminosity, caurspīdīgums 50% un divkrāsu Technicolor bilde ir iegūta!

Technicolor filmām nebija nekāda noteikta standarta, dažkārt vēl tika izmantoti krāsu filtri, tādēļ filmā krāsu toņi varēja variēties visplašākajās robežās. Arī mēs varam pamēģināt nedaudz iekrāsot rezultātu: Solid Color korekcijas slānis, pārklāšanās režīms Color Burn, caurspīdīgums 10%..15%. Krāsa šajā gadījumā ir izvēlēta R=200, G=255, B=50.

Tagad, lai iegūtu vēlamo rezultātu, nepieciešams piekoriģēt visus slāņu parametrus. Un te – rezultāts:

Vēl viens paraugs, ar nedaudz citiem slāņu parametriem:

Filmā “Aviators” arī ir izmantota Technicolor imitācija, tikai daudz augstākā līmenī.

Lai veicas!

Andris

Ja līnijas vajadzīgas izteiktākas, var izmantot vazelīnu vai jebkuru krēmu. Vienīgi šajā gadījumā nevajag pārspīlēt, pietiek tikai nedaudz ietaukot pirkstu. Kaut gan, kā jau tika pieminēts, pietiek ar dabisko roku taukainību. Pārspīlēt nevajag arī ar staru skaitu – vairāk par sešiem bildi dara izteikti netīru.

Filtra tīrīšana pēc tam gan ir stipri nepateicīgs darbs.