Šoreiz ne par HDR, bet gan par problēmu, kas ir HDR pamatā.
Problēma parasti ir pārāk lielas spilgtuma līmeņu atšķirības kadrā. Bet tādi sižeti, kur patiešām bez HDR nekādi nevar iztikt, ir pietiekoši reti. Teiksim, astrofotogrāfijā HDR’am varētu būt noiets. Bet parasti fotogrāfijā šis spilgtuma līmeņu diapazons ir krietni mazāks un daudzos gadījumos to var pilnīgi korekti “izvilkt” no RAW faila, nelietojot nekādas rafinēti-ezotēriskas metodes, precīzi iestādot tonālo diapazonu un regulējot kontrastu, izmantojot tonālo līkni [Curves].
Bet šodien vēl kāda, reti lietota metode. Ņemsim tipisku piemēru, kur spilgtuma līmeņi ievērojami atšķiras, un kādai no attēla daļām ekspozīcija nav pareiza.

Atveram mūsu failu Lightroom un izveidojam divas virtuālas kopijas.
Vienā noregulējam ekspozīciju tā, lai normāli izgaismotas būtu attēla ēnas, bet otrai – tā lai viss būtu kārtībā ar gaismām. Šajā gadījumā es izmantoju RAW failu, bet to pašu operāciju var veikt arī ar JPEG vai TIFF failu, tiesa gan, tur rezultāts būs nedaudz vājāks.

Nākošais solis ir abas virtuālās kopijas iesaukt Photoshop kā atsevišķus slāņus. Ja sistēmā ir instalēts Photoshop CS4, tad Lightroom ļauj šo operāciju veikt ar vienu komandu: Photo – Edit In – Open as Layers in Photoshop. Izmantojot CS3, nāksies abus failus atvērt Photoshop un ar komandu File – Scripts – Load Files into Stack, iegūt to pašu rezultātu. Rezultātā iegūstam divas kadra versijas, katru savā slānī.

Nākošais solis ir iezīmēt abus slāņus un pārvērst tos par Smart Object.

Uz ekrāna nekas nemainās – slāņi ir apvienoti, bet redzams ir tikai augšējais slānis. Tagad atliek tikai noteikt kā slāņi savstarpēji iedarbosies: Photoshop piedāvā daudz dažādu veidu komandā Stack Mode.

Mūsu gadījumā nepieciešams atrast vidējo starp abiem kadriem, tāpēc izvēlamies komandu Mean, kas abus slāņus saliek kopā.
Un te ir rezultāts.

Pēc tam Smart Object ar komandu Rasterize pārvērš par normāli apstrādājumu grafisku attēlu un veic tālāko apstrādi.
Panākumus, izmantojot šo metodi, nosaka tas, kādas ekspozīcijas vērtības bija ieregulētas abās virtuālajās kopijās, iespējams, ka ar pirmo piegājienu rezultāts nebūs pilnīgi apmierinošs un nāksies paeksperimentēt.
Ekspozīciju skaits nav ierobežots, iespējams savienot vairākas virtuālās kopijas, kā arī izmantot kadrus ar dažādām ekspozīcijām. Tur ir iespēja strādāt un mēģināt!
Lai veicas!
Andris