Zooms vai tālummainis

Abi virsrakstā minētie objektīvi ir tā nosaukti, maigi sakot, nezināšanas rezultātā. Nezināšana ir divu veidu: pirmā, aiz pārliecības, ka fotogrāfija ir sākusies kopā ar digitālās fotogrāfijas parādīšanos (90-to gadu iesākums) un pirms tam fotogrāfija (un foto terminoloģija) kā tāda nepastāvēja. Tā parasti domā jaunatne, kurai apzinīgais vecums sakrīt ar digitālo fotogrāfiju, un kuru terminoloģija nāk no interneta, un tā parasti ir angļu valodā.

Otrā grupa ir tie ļautiņi,kuriem jukšanas punkts ir tāds pats kā Auseklim – visu pārvērst latviešu valodā, ignorējot (nezinot)ne  tehnikas vēsturi, ne svešvārdu vārdnīcu; jo tehniskie termini tiek veidoti uz grieķi-latīņu valodu bāzes un mums tāpēc ir telefons, fotoaparāts, elektrība un ģenētika. Labi, ka sacēlās sašutuma vētra un kāda jaunekļa fiksā ideja par “attēlņēmi” ļāva mums saglabāt fotoaparātus un mēs nesaucamies par attēlņēmja mašīnistiem.Bet objektīvs, kuru lielākajā daļā eiropas valodu, sauc par TRANSFOKATORU (objektīvu ar maināmu fokura attālumu) cik man zināms, ir izgudrots 1935. gadā un sakarā ar to, ka tāda konstrukcija bija baigi dārga, tika izmantota pārsvarā kinokamerās. Kaut gan 70..80 gados tehnoloģija ieceļoja arī amatieru kamerās : tas kloķītis tad arī ir tas, ar ko maina objektīva fokusa attālumu un, piemēram, kinematogrāfijā tas nesaucas  ne “zooms”, ne “tālummainis” (kas vispār apzīmē pavisam citādu iekārtu – tie ir tādi ratiņi, kas pārvietojas uz alumīnija cauruļu stieņiem, uz ratiņiem atradas kamera un operators un šāda konstrukcija bija paredzēta sarežģītu panorāmu veidošanai.) Visāda veida tālummaiņus, kas nebūt nav līdzīgi “tālummainim” var apskatīt šeit.

Advertisements

13 responses to “Zooms vai tālummainis

  1. ” objektīvs, kuru lielākajā daļā eiropas valodu, sauc par TRANSFOKATORU”
    skaisti, un tagad tīri praktiskas dabas jautājums: kā tehniski korekti latviešu valodā nosaukt procesus “zoom in” un “zoom out” kas notiek griežot transfokacijas gredzenu uz objektīva vai spiežot transfokācijas pogu/ sviru uz digitālā fotoaparāta. Ja “transfokators” latviešu (tehniskajā/ foto) literatūrā vel ir sastopams (reti, bet ir), tad atbilstošus terminus latviešu valodā (vienā vārdā, nevis procesu aprakstošā teikumā) procesiem “zoom in” un “zoom out” tā arī nav nācies dzirdēt/ lasīt… .
    Kā pareizi pateikt:
    pagrieziet transfokacijas gredzenu uz objektīva / piespiediet transfokācijas pogu lai ZOOM IN…
    un
    pagrieziet transfokacijas gredzenu/ piespiediet transfokācijas pogu lai ZOOM OUT…

    • “Ja “transfokators” latviešu (tehniskajā/ foto) literatūrā vel ir sastopams (reti, bet ir), tad atbilstošus terminus latviešu valodā (vienā vārdā, nevis procesu aprakstošā teikumā) procesiem “zoom in” un “zoom out” tā arī nav nācies dzirdēt/ lasīt… .”

      Latviešu tehniskajā literatūrā daudzu gadu garumā ir sastopams vārds “transformators”. Un neko, ļaudis to uztver pilnīgi mierīgi un prot aprakstīt tā funkcijas.
      Latviešu tehniskajā un arī (trūcīgajā) foto literatūrā ir sastopams vārdiņš “termometrs” un arī tam ļaudis māk aprakstīt tā lietošanu.
      Un tā varētu turpināt ilgi un dikti.
      Bet runa ir par ko citu, par frāzi “pagrieziet transfokacijas gredzenu uz objektīva, lai ZOOM IN…” Piekrītu, ka to, iespējams, būtu grūti pateikt, bet nešaubos, ka to izdomās.
      Bet jautājums ir par to, kāda līmeņa cilvēkam vajag šādu instrukciju? Normāli cilvēkam pietiek norādīt kas tas ir un kur to var atrast. Bet instrukcija, kas sākas ar vārdiem “Ar kloķi kameras kreisajā pusē ieslēdziet kameru, ja uz LCD displeja, kas atrodas kameras virspusē pārādās burti un cipari, tad kameras ieslēgšanās ir notikusi veiksmīgi. Pēc tam pagrieziet transfokācijas gredzenu…” nevienam nav vajadzīga.

      • 1. “Latviešu tehniskajā literatūrā daudzu gadu garumā ir sastopams vārds “transformators”. Un neko, ļaudis to uztver pilnīgi mierīgi un prot aprakstīt tā funkcijas. ” – atļaušos teikt, ka nebūs īsti korekts salīdzinājums jo “transformatoru” un tam piekritīgos pamatterminus cilvēks “vulgaris” apgūst pamatskolā fizikas pamatkursā, “termometru” vēl ātrāk, ko nevarētu teikt par “transfokatoru”…
        2. ” …lai ZOOM IN…” Piekrītu, ka to, iespējams, būtu grūti pateikt, bet nešaubos, ka to izdomās.
        Bet jautājums ir par to, kāda līmeņa cilvēkam vajag šādu instrukciju? Normāli cilvēkam pietiek norādīt kas tas ir un kur to var atrast.” – tieši “normālam” cilvekam šāda instrukcija arī ir VAJADZĪGA. Šeit neiet runa par profesionāļiem, kuri savu kameru pārvalda ar aizvērtām acīm. Ja mēs sakām, ka “tālummaiņa” ir nelabs vārds, tad mums ir arī jāpasaka kāds ir pareizais vārds šamā procesa apsaukšanai. Ja cilvēkam saka, ka nospiežot to pogu/ pagriežot gredzenu objektu var “pievilkt” /”attālināt” (zoom-in /out), tad, loģiski, arī sanāk “tālummainis”…
        Ņemot vērā, ka “transfokators” nav digitālā laikmeta izdomājums, vai nav saglabājies /zināms “pievilkt” /”attālināt” (zoom-in /out) variants latviešu valodā? Ja nu, ikurāt, nav fototehnikā, varbūt var aizņemties no kino tehnikas…?
        ps
        kā pareizi latviešu valodā būs “manual focusing”? “manualā fokusēšana”?

    • 1. Transfokators ir objektīvs ar maināmu fokusa attālumu un, manuprāt, optikas pamatus (kas ir fokusa attālums) skolā māca agrāk nekā par elektrību (transformatoru).
      2. “Tālummaiņa” idiotisms slēpjas apstāklī, ka tas nekādu (at)tālumu nemaina – tu savam transfokatoram vari grozīt attiecīgo kloķi vai gredzenu uz vella paraušanu, bet tas mēness (vai jebkurš cits objekts), uz kuru būsi notēmējis, ne par mikronu nepārvietosies tev tuvāk vai tālāk. Pat ar 18-300 mm objektīvu.
      Padomā kāds būs redzams tas mēnestiņš galējos fokusa attālumos (min. un max.) un tad, iespējams, tev radīsies apjausma ko nozīmē to zoom-in un to zoom-out.

      P.S. Svešvārdu vārdnīcā “manuāls” tiek tulkots kā “ar rokām veicams, darāms, darbināms”. Tā kā “manuālā fokusēšana” ir pilnīgi pieņemams termins. Drusku cita lieta ir ar “Automātisko fokusēšanu” un “Autofokusu”. Ja pirmais ir pilnīgi lietojams, tad otrs ir tiešs pārcēlums no krievu valodas.

      • “Padomā kāds būs redzams tas mēnestiņš galējos fokusa attālumos (min. un max.) un tad, iespējams, tev radīsies apjausma ko nozīmē to zoom-in un to zoom-out.” – man ir pietiekama nojausma kas notiek mērogošanas (“zūm”ošanas) laikā: tiek mainīts mērogs ar kādu fotografējamā objekta attēls tiks projicēts uz fokusa plaknes. ZOOM-IN gadījumā projicēšanas mērogs tiek palielināts, bet ZOOM-OUT – mērogs tiek samazināts. Tas viss tiek panākts mainot transfokatora fokusa attālumu. Jautājums ir: kā to pateikt izmantojot atbilstošu foto terminoloģiju latviešu valodā, ja tāda ir, protams?
        „optikas pamatus (kas ir fokusa attālums) skolā māca agrāk nekā par elektrību (transformatoru).” – taisnība, māca gan, bet ir viens BET. Speciāli aizgāju uz mācību grāmatu grāmatnīcām ar mērķi iepazīties ko tad māca optikas kursā fizikā. Spriežot pēc tā, ka „Zvaigznei” ir atsevišķa fizikas mācību grāmata par optiku 12. klasei, kurss ir paliels, detalizēti izklāstīts kas ir lēca, fokuss, fokusa ass, attālums, aberācijas, u.t.t. . Ir aprakstīts mikroskops, teleskops, binoklis, to darbības principi. Fotoaparāta darbības princips ļoooti īsi. Taču NE VĀRDA (tika rūpīgi izstudētas vairākas dažādu autoru/izdevniecību grāmatas) par objektīviem ar maināmu fokusa attālumu (nevienā grāmatā). Termins „transfokators” netika atrasts ne reizi, pat terminu rādītājos…. Tāpat „transfokators”, kā tulkojums „zūmam”, netika atrasts nevienā no pārdošanā esošajām angļu-latviešu vārdnīcām, ne arī fotografēšanai veltītajām grāmatām (neizdevās atrast Raimo Lielbrieža grāmatu „Par fotografēšanu”). Arī latviešu valodā izdotajā Džona Hedžko gramatā „Fotografēšana” (konsultants Mārcis Bendiks) „zūms” ir palicis „zūms”, bet „zoom-in/out” vispār netiek apskatīts…
        „Attiecībā uz terminoloģiju ir tikai viens ceļš, to vajag ievazāt. Tautiešiem rakstīts vārds ir liela autoritāte. Bet muļķības tā arī nosaukt, par muļķībām.” – vai ar šo terminoloģiju var kaut kur iepazīsties? Vai viņa ir pieejama kādā apkopotā formā? Lai sena izdevuma grāmatā? Citādi sanāk, ka tiek teikts „A” (šis vārds nav labs), bet „B”, „C” (kāds ir pareizi) tā arī netiek pateikts, jeb tiek pateikts tā negribot, kā tāds liels noslēpums, sak’, savējie zina, a pārējiem nav obligāti….
        Augstāk minētais nekādā mērā nav domāts kā „uzbrauciens” vai pārmetums, bet skumja fakta konstatācija. Labprāt iepazītos (domāju, ka citi arī) ar foto terminoloģiju latviešu valodā tās lietošanai. Domāts pilnu sarakstu, ne tikai 5-10-15 vārdi….

      • Piektdienis

        Nu varbūt noformulēsim jautājumu savādāk, lai nebūtu pārpratumu par tehnisko literutūru, vai ko citu. Kā Tu pats latviski sauc šīs darbības: zoom-in, zoom-out — kad tev Tās kādam jāpiemin sarunā vai pat savā bloga ierakstā?

        Citādi, protams, ir jau ļoti jauki aprakstīt, kā nav pareizi rakstīt, un vēl komentāros tēvišķīgi norādīt, kas cilvēkam jādara, lai viņš saprastu, ko dara process, par kuru iet runa. Bet jautājums jau ir nevis par to, ka Namesis nezinātu, kas ir zoom-in, bet par to, kā, Tavuprāt, tas tad būtu jāsauc — proti, kāds tad ir ikdienā lietojams un adekvāts vārds, lai nebūtu jāsauc ikdienišķa darbība “zoom-in” par — es pat nezinu ko — ietransfocēšanu, vai? Kam es arī īsti neticu, ka kāds tā runātu.

        Starp citu, LZA terminoloģijas komisija vārdu “zoom” pilnīgi oficiāli tulko tieši kā “tālummaiņa”, ar sekojošu skaidrojumu:

        # EN zoom
        LV tālummaiņa
        RU изменение масштаба изобpажения
        Definīcija: Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā. Tālummaiņas funkcija var būt ietverta gan zīmēšanas, gan arī tekstu apstrādes un izklājlapu programmās. Tā ļauj lietotājam izvēlēties nelielu ekrāna daļu, to palielināt (pamazināt) un izdarīt tajā vajadzīgās izmaiņas.

        //LZA Terminu vārdnīca.

        Kā mēs redzam, aprakstītā darbība, protams, neattiecas tieši uz fotogrāfiju, bet tas ir vienīgais oficiālais tulkojums kāds ir vārdam “zoom” un tāpēc arī to lieto. Īstenībā, ja ir labāks vārds, nekas netraucē valodas pūristiem un interesentiem iesniegt priekšlikumu tai pašai terminoloģijas komisijai specializētam šī termina tulkojumam fotogrāfijas jomā.

        Bet tad vispirms šādam tulkojumam ir jābūt.

  2. Jocīgā vārda “tālummainis” iespējamā izcesme vedina domāt par fotogrāfijas likteni un attīstību vispār. Lieta tāda, ka tas vārds nav radies pats no sevis, nejauši. Kāda noteikta persona (ne fotogrāfs) to ir izdomājusi un ieviesusi apritē. Tas nekas, ka fotogrāfi “tālummaini” nelieto, tomēr tulkojumos tas figurē vienmēr (gandrīz). Ir jau vēl citi brīnumaini paraugi.
    Man šķiet, ka tas notiek apmēram tā:
    Aiz okeāna nupat izgudrots jauns celtniecības materiāls. Kāds vēlas šo materiālu ievest un pārdot. Vajadzīgs apraksts latviešu valodā. Ievedējs zvana celtnieku asociācijai, biedrībai, u.c. Ja ir asociācija, tad jābūt arī kādam, kas spēj kbalitatīvi palīdzēt. Fotogrāfiem asociācijas nav, jo viņi nav spējīgi tādu izveidot. Viņiem visi citi ir vainīgi.

    • Ja tu paraudzīsies vēsturē, tad redzēsi, ka latviešiem tās biedrības, sākot ar pašu pirmo palīdzības biedrību igauņiem, kuri cieta sausuma rezultātā un rezultātā izvērtās par Latviešu biedrību un beidzot ar zociāldemokrātiem un Daugavas Vanagiem, vairojas pēc amēbas principa – caur dalīšanos.
      Bija laiks, kad bija divas fotogrāfu biedrības, tagad ir (es ceru, ka vēl ir) palikusi tikai viena, tā, kur priekšnieks ir Jaroslavs. Bet ilgu mūžu arī tai nevar prognozēt.
      Bet ja biedrības nedalās, bet vienkāarši iznīkst, tad ir pilnīgi skaidrs, ka nevienam tādas nav vajadzīgas.
      Tu pats ļooti labi zini, ka ir fotogrāfi, kuri ne tikai otram roku nepasniegs, viņi izvairās pat skatīties tā otra virzienā. Un tad tu domā, ka šie tagad biedrosies vai asociēsies? Atceries kā gāja ar foto.lv?
      Attiecībā uz terminoloģiju ir tikai viens ceļš, to vajag ievazāt. Tautiešiem rakstīts vārds ir liela autoritāte.
      Bet muļķības tā arī nosaukt, par muļķībām.

    • Šķiet iemesls diezgan precīzi aprakstīts.

      Kā jau minēju atbildes komentārā Andrim, izskatās, ka šī vārda lietojums ir ieviesies tāpēc, ka angļu vārdam zoom ir arī citas nozīmes ne-fotogrāfijas jomās. Un tā kā speciāla tulkojuma latviski nav, vai arī tas ir grūti lietojams (transfocēšana? Paldies par kūkām!), tad tulki acīmredzot izmanto to, ko nu viņiem terminoloģijas vārdnīca piedāvā.

      Un tā kā terminoloģijas komisijai nav nekādas fotogrāfu asociācijas ar ko konsultēties par šo jomu, tad nu tulkojumi ir tādi kādi vairāk atbilst citām jomām.

  3. Bet runa ir par ko citu, par frāzi “pagrieziet transfokacijas gredzenu uz objektīva, lai ZOOM IN…”

    Palielināt.
    Un otrs jēdziens – samazināt.

  4. Moto: „Neatkarīgajai” pirmajā lapā parādās jauna ierīce ar nosaukumu „kvēldiega spuldze”, bet interneta reklāma piedāvā „lāzerstara tālummērītāju”. Kvēlspuldzes un tālmēra vietā. (otrais vārds tieši attiecas uz fotogrāfiju, jo jau kādus 100 gadus latvieši fokusējas ar tālmēru (man bija slinkums meklēt kurš un kad izgudroja tālmēru, kurš vēlāk tika izmantots,  gan iebūvēts kamerā, gan kā atsevišķa ierīce, ko piekabināt fotoaparātam). Un tādi Gimalajiešu lāči tikai pēdējās nedēļas laikā!

    Labi, tagad pie komentāros izteiktajiem jautājumiem un piedāvājumiem. Lai nebūtu tā, ka viens runā par vienu, bet otrs par kaut ko citu, rezumējums: kārklulatvieši fotogrāfijas terminoloģijā ir ievazājuši jaunvārdu tālummainis” ko Nemesis un Piektdienis uzskata par labu esam. Es, savukārt apgalvoju, ka objektīvs ar maināmu fokusa attālumu (transfokators) ir izgudrots jau 1834. gadā un Latvijā ar tādu nosaukumu kinematogrāfijā un fotogrāfijā tiek izmantots vismaz kopš 2. Pasaules Kara laikiem un tādēļ nav nekādas nepieciešamības izgudrot kaut kādu citu nosaukumu, īpaši tādēļ, ka izgudrošana nav saistīta ar nepieciešamību, bet gan izgudrotāja stipri ierobežoto izglītības bagāžu.

    Tās, starp citu, ir sekas Latvijas izglītības politikai, ka jaunatne tiek spiesta izvēlēties humanitārās specialitātes, bet eksaktajās zinātnēs valda tukšums – mums nav inženieru, fiziķu, ķīmiķu, mehāniķu, elektroniķu u.c. specialitāšu pārstāvju. Bet ja inženierim ir pilnīgi skaidrs, kas ir objektīvs un kā tas būtu nosaucams, tad humanitārajiem „speciālistiem” nav pat priekšstata
    kādai nozarei tas piederētu. Līdz ar to veidojas kvēldiega spuldze, lāzerstara tālummērītājs, jēldatne un izgaismošanas atkopšana.

    Man bija jautājums Namesim, kas notiek ar bildi pie zoom-in un zoom-out. Cerībā, ka viņam neies garām neliels atklājuma prieks, izdomājot šos vārdus pašam. Nekā.
    Kas ir „projicēšanas mērogs” latviešu valodā? Un kas vispār ir mērogs?

    Lai būtu vienkāršāk izdomāt, pateikšu drusku priekšā. Fotogrāfijā ir vēl viens verķis, bez kura savulaik nevarēja iztikt neviens fotogrāfs – palielinātājs. Un tas ir transfokatora pilnīgs funkcionāls analogs un arī maina “projicēšanas mērogu”.
    Ceru, ka tagad līdz to zoom-in un to zoom-out latviskošanai ir palicis viens solis.

    Piektdienis: Kā Tu pats latviski
    sauc šīs darbības: zoom-in, zoom-out — kad tev Tās kādam jāpiemin sarunā vai pat savā bloga ierakstā?

    Nu ja pat tagad neviens nevarēs izdomāt, tad publicēšu kādu komentāru ar loģisku un sakarīgu terminoloģiju, kuru esmu drusku pietaupījis (tas man tāds pasniedzēja niķis, man patīk, ka cilvēks pats nonāk
    līdz atbildei)

    Namesis: vai ar šo terminoloģiju var kaut kur iepazīsties? Vai viņa ir pieejama kādā apkopotā formā? Lai sena izdevuma grāmatā? Augstāk minētais nekādā mērā nav domāts kā „uzbrauciens” vai
    pārmetums, bet skumja fakta konstatācija. Labprāt iepazītos (domāju, ka citi arī) ar foto terminoloģiju latviešu valodā tās lietošanai. Domāts pilnu sarakstu, ne tikai 5-10-15 vārdi….

    Ja īsi – nav un nebūs. Par šiem jautājumiem ir runāts un rakstīts,
    bet viss atduras pret vienu lietu: kurš to darīs? Tu pats negribi sastādīt fotogrāfijas skaidrojošo vārdnīcu un pēc tam saņemt uzbraucienus? Visticamāk,
    ka negribi. Es zinu daudzus, kuri būtu ar mieru palīdzēt, bet uzņemties sastādīšanas darbu – tādu nav. Jo fotogrāfiem ir jābildē, pasniedzējiem un rakstniekiem ir
    jāizmanto vārdnīcas, valodnieki no šīm lietām neko nesaprot un vienīgā cerība uz kādu maniaku vai dullo apvienību
    .

     

    Piektdienis: Starp citu, LZA
    terminoloģijas komisija vārdu “zoom” pilnīgi oficiāli tulko tieši kā “tālummaiņa”…

    Terminoloģijas komisija daudz ko tulko… Labākais, protams, ir stāstiņš par „sāknēšanu” un „beidzēšanu”. Izgudroja, ielika vārdnīcā, paģērēja visiem tos lietot,  draudot ar sankcijām („Arī studentu diplomdarbu aizstāvēšanas komisijas pārstāvji raugās, lai tie, kas aizstāvas, lietotu bakalaura un maģistra darbos pareizos terminus”), saņēma honorāru un pēc vairākiem gadiem(!) konstatēja, ka, jā, ziniet, vispār latviešu valodā atbilstošajiem procesiem jau kopš laika gala ir bijusi sava terminoloģija un mēs tos tagad nomainījām uz "palaist" un "apturēt" (I.Ilziņa). Kaut kur nomainīja, bet Terminoloģiskās Gudrības grāmatā var sastapt šādu vārdeli.

    Amerikāņiem ir teiciens, ka viņš neesot tik gudrs, lai izgudrotu vienkāršas lietas.

  5. Ai, ku sirdīgi sarakstīts….
    fotoapstade: “Lai nebūtu tā, ka viens runā par vienu, bet otrs par kaut ko citu, rezumējums: kārklulatvieši fotogrāfijas terminoloģijā ir ievazājuši jaunvārdu tālummainis” ko Nemesis un Piektdienis uzskata par labu esam.” – rādās, ka tieši tā arī ir sanācis, ka runajam, it kā, par vienu, bet, katrs par kaut ko savu… .
    Nekad nesmu teicis/rakstījis/, domājis, ka “tālummainis” ir labs termins, nedz arī lietojis šo terminu. Mans jautājums bija par “Zoom-in” / “Zoom-out“.

    fotoapstade: “Kas ir „projicēšanas mērogs” latviešu valodā? Un kas vispār ir mērogs?Mērogs – rasējumā, plānā vai kartē attēlota objekta linaēro izmēru attiecība pret šā paša objekta lineārajiem izmēriem dabā. (Enciklopēdiskā vārdnīca, Latvijas enciklopēdiju redakcija, Rīga 1991) Projicēt – attēlot kādu figūru figūru vai priekšmetu uz plaknes. (Svešvārdu vārdnīca, Liesma, Rīga 1978)

    fotoapstade: “palielinātājs. Un tas ir transfokatora pilnīgs funkcionāls analogs un arī maina “projicēšanas mērogu”.
    Ceru, ka tagad līdz to zoom-in un to zoom-out latviskošanai ir palicis viens solis….
    Nu ja pat tagad neviens nevarēs izdomāt, tad publicēšu kādu komentāru ar loģisku un sakarīgu terminoloģiju, kuru esmu drusku pietaupījis
    ” – vai šeit bija jāaizdomājas līdz palielināt / samazināt? Šos terminus arī lietoju, taču nebija pārliecības vai tie būs gana “loģiski un sakarīgi“.

    fotoapstade: “Tu pats negribi sastādīt fotogrāfijas skaidrojošo vārdnīcu un pēc tam saņemt uzbraucienus? Visticamāk, ka negribi. Es zinu daudzus, kuri būtu ar mieru palīdzēt, bet uzņemties sastādīšanas darbu – tādu nav. – neticēsi, bet esmu to darījis tālajā 2002. gadā jo biju tas mazais gariņš, kam bija jānodarbojas ar lietošanas pamācībām valsts valodā. Par cik tanī pat laikā biju kļuvis arī par spoguķlameras īpašnieku un gribēju tikt skaidrībā par to “kas ir kas” un “kā to sauc”, bet uzziņu materiālu latviešu valodā praktiski nekādu nebija, tad nacās veidot pašam savu “vārdnīcu”. Tā gan nebija skaidrojošā vārdnīca, bet dažādos uzziņu avotos lietoto terminu apkopojums un attiecās uz filmu kamerām.
    fotoapstade: “Jo fotogrāfiem ir jābildē, pasniedzējiem un rakstniekiem ir jāizmanto vārdnīcas…” Labi teikts, bet nav jau tās vārdnīcas. Gramatnīcās ir nopērkamas celtniecības, militārās, rūpniecības, mežsaimniecības nozaru vairākvalodu terminoloģijas vārdnīcas, bet par foto nekas nav dzirdēts, pat interneta vidē. Nedaudz teorijas bija iekš erfoto… . Varētu jau teikt: “dodies uz bibliotēku un palasi grāmatas”, bet ne Latvijas Nacionālās bibliotēkas, ne Rīgas Centrālās bibliotēkas datu bāzes neuzrāda neko lasāmu par fotografēšanu latviešu valodā, vienīgi fotoalbūmus un Džona Hedžko “Fotografēšana”, bet tā man stāv plauktā… Vēl internetā cirkulē 1980. gadā izdotā Gunāra Birkmaņa “Praktiskā fotogrāfija” un 1960. gadā izdotā Jane Dulovics “Mana tehnika – mani attēli”, bet tur var izlasīt “ko darīt”, nevis “kā sauc”…

    ps
    Par mērogiem runājot: augstāk minētajā gramatā “Mana tehnika – mani attēli”, 18.lappusē, nodaļā “Saule un mēness uzņēmumā” ir tāds teksts: “Garfokusa objektīvam ir sevišķa un reti izmantota īpašība — attēlot uzņēmumā saules disku lielā mērogā. Es to minu tāpēc, ka vairākos savos uzņēmumos esmu parādījis sauli. Kad fotografē saules lēktu vai rietu ar normāla fokusa attāluma objektīvu, tad uzņēmumā saule iznāk pārāk maza ja to pašu uzņēmumu izdara ar garfokusa objektīvu, tad saule iznāk pietiekami liela, tas pats attiecas arī uz mēnesi.”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s