Tag Archives: fotogrāfija

Pārcelšanās

Kā jau sākotnēji tas bija iecerēts, tad Lightroom ir atradis sev jaunu mājvietu adresē lightroom.lv.

Šis blogs turpmāk uzturēts vairs netiks, kaut arī dzēšana vai slēgšana tam nedraud. Savukārt lightroom.lv būs apkopots ievērojami vairāk informācijas par Lightroom, tāpat tiks publicēti apstrādes padomi un viss pārējais, ko varēja atrast šeit un kas likās interesants lasītājiem.

Pagaidām jaunizveidotā lapa ir diezgan askētiska, tomēr plāni ir lieli un, esot pietiekošai atsaucībai, tā var izaugt par fotogrāfiem visai noderīgu un interesantu resursu.

Andris

Advertisements

“Ja nemāki nofotogrāfēt tā, lai nav jāpārveido ar dažādām foto programmām, tad ko gan tu vari vispār?”

Tā sagadījās, ka vienas dienas laikā no diviem, pilnīgi neatkarīgiem, avotiem dzirdēju (lasīju) vienu domu: apstrādāt fotogrāfiju – tas esot slikti. Ar skaļi neizteiktu domu, ka fotogrāfēt vajag uzreiz gatavu bildi.

Zinu pat cilvēku, kurš nomainīja četras (!!!) sistēmas, jo no kamerām nenāaca laukā bildes pareizās krāsās. 🙂 Turpināt lasīt

Par UV filtra absolūtu nepieciešamību.

Ir viens gadījums, kad UV filtrs ir noderīgs. Tas ir nakts fotogrāfijās, lai veidotu starus gaismas avotiem. Veikalos ir pieejami speciāli filtri, saukti par “star filter”, kas veido tādu pašu efektu, bet ņemot vērā, ka UV filtrs ir katram fotogrāfam (jo vāciņš parasti ir pazaudēts), tad starus iegūt ir ļoti vienkārši – ar pirkstu uzvelk krustu uz filtra. Krusta centram jābūt filtra vidū un tas var būt ne tikai krusts, bet zvaigzne, sastāvoša no vairākiem stariem.

Ja līnijas vajadzīgas izteiktākas, var izmantot vazelīnu vai jebkuru krēmu. Vienīgi šajā gadījumā nevajag pārspīlēt, pietiek tikai nedaudz ietaukot pirkstu. Kaut gan, kā jau tika pieminēts, pietiek ar dabisko roku taukainību. Pārspīlēt nevajag arī ar staru skaitu – vairāk par sešiem bildi dara izteikti netīru.

Filtra tīrīšana pēc tam gan ir stipri nepateicīgs darbs.

Bilde no arhīva

Milāna, 15.05.2010.

Nikonists***

Aizvakar Milānā bija draņķīgs laiks – lietus gan nelija bet bija auksts, tumšs un drēgns. Es te pārskatīju savas bildes un vienmēr ir bijis tā, ka Milānu iznācis bildēt ir saulainā laikā, kaut arī tas parasti notiek ziemā (februārī), bet šoreiz tiešām laiks bija nepatīkams.

Bet kā jau pie sestdienas, tūristu, cilvēku, fotogrāfētāju, filmētāju, gaisa balonu pārdevēju, ķīniešu u.c.  bija pietiekoši.

Turpināt lasīt

Hollywood style #54

Kopš RAW konvertorā un Photoshop CS4 parādījās regulators Vibrance (sīkāk par Vibrance var izlasīt šeit), mazkrāsainu bilžu taisīšana ir kluvuši par modes lietu gan fotogrāfijā, gan kino. Te kādu laiku atpakaļ TV5 rādīja ļoti mazkrāsainu filmu “Likvidācija”, kura faktiski bija melnbalta, tikai maršala Žukova ordeņu lentītes, sarkanos karogu u.c. varēja saskatīt kā drusku iekrāsotus. Parasti tomēr apstrādei izvēlas kaut ko vidēju starp normālām krāsām un melnbaltu.

Ka jau teicu, tad mazkrāsainas bildes ir kļuvušas par modes lietu un, piemēram, uz kādas “Sestdienas” vāka bija pat divas bildes ar vienādu (vienkāršu) apstrādi ar pretenzijām uz Holivudas stilu:

Patiesībā šis Holivudas stils #54 (cipars ir grābts no gaisa, jo, kā jau teicu iepriekšējā rakstā, Holivudas stilu skaits varētu būt arī lielāks par simtu), ir pietiekami sarežģīts.

Turpināt lasīt

Hollywood style #73

Tāpat kā citās lietās, tā arī fotogrāfiju apstrādē ir sava mode. Ja, piemēram, apģērbu mode nāk no Itālijas, tulpju mode – no Holandes, tad fotogrāfiju apstrādes mode nāk no kino, t.i no Holivudas. Katrai filmai ir savs krāsu apstrādes stils, režisori un krāsu iestādītāji cenšas, lai viņu krāsu & toņu  salikums būtu kaut kas tāds, kādu nav lietojuši citi. Tieši tas pats ir arī ar tiem ļaudīm, kas taisa filmu plakātus – arī tie sacenšas savā starpā, kurš tad nu uztaisīs efektīgāku bildi. Par izejas materiālu tiek ņemts filmas kadrs, tad pie bildes piestrādā mākslinieku komanda, lai bilde iznāktu  izteikti lecīga un, lai naivais skatītājs to noteikti ievērotu. Un pēdējais šajā ķēdītē ir fotogrāfs – viņš ir saskatījies plakātus, iespējams, ka pat redzējis filmu un viņa apziņā (vai zemapziņā) iespiežas redzētais krāsu/toņu risinājums. Un kad lieta nonāk līdz fotogrāfēšanai un apstrādei, tad šis, modernais, apstrādes variants tiek realizēts.

Lai nevajadzētu ilgi domāt, attiecīgajam fotogrāfijas apstrādes stilam tiek piešķirts nosaukums Hollywood style. Un tā nu iznāk, ka pēc katras filmas iznākšanass parādās jauns Holivudas stils. Gandrīz vai prasītos numurēt, lai nesajuktu šajos stilos.

Daži turpmākie bloga ieraksti būs par  t.s. Holivudas efektiem. Sāksim ar pavisam vienkāršām lietām, vēlāk apskatīsim sarežģītākus trikus.

Turpināt lasīt